Kas ir hedžēšana?

Ekonomikas attīstības nestabilitāte pasaulē, kā arī ģeopolitiskie riski noved pie būtiska energoresursu tirgus cenu svārstību amplitūdas pieauguma. Nodrošināšanai pret ievērojamām cenu svārstībām naftas produktu tirgū arvien populārāka kļūst fiziskas preces hedžēšana ar energoresursu derivatīvu palīdzību, tajā skaitā OTC Energy Swaps Swaps (finanšu instruments, kurš tiek izmantots hedžēšanas un spekulāciju nolūkos un neparedz preces fizisku piegādi).

Ar šo instrumentu palīdzību, pamatojoties uz tekošo cenu, kompānija apdrošina savu preci pret cenu izmaiņām uz noteiktu laika periodu nākotnē. Jūs varat apdrošināt preces cenu kā pret tās samazināšanos, tā arī pret paaugstināšanos nākotnē.

Piemērs. Aplūkosim gadījumu, kad uzņēmuma darbība ir saistīta ar kādas izejvielas iegādi (nafta, naftas produkti vai cits) Krievijā vai NVS valstīs, ar turpmāku pārdošanas iespēju Baltijas, Eiropas valstīs vai tālākās ārvalstīs. Transportēšanas un pircēja meklēšanas laikā tirgus cena var izmainīties neizdevīgā virzienā. Šajā gadījumā potenciālā peļņa uz pārdošanas brīdi var būtiski samazināties vai arī pat pārvērsties par zaudējumiem. Lai to nepieļautu, ir nepieciešama hedžēšana. Aprakstītajā gadījumā var izmantot fjūčeru kontraktu pārdošanu vai OTC Energy Swaps, un tirgus cenas svārstības preču transportēšanas laikā kompensēs fjūčeru kontrakti vai OTC Energy Swap darījumi.

Jāatzīmē, ka hedžēšanu aktīvi izmanto: autopārvadātāji (lieli autobusu parki), kuģu īpašnieki vai aģenti, aviokompānijas, kurām rodas pārvadājuma maksas sadārzinājuma risks, paaugstinoties naftas produktu cenai. Šajā gadījumā tiek veikta fiksētās cenas pirkšana uz noteiktu laika periodu (1,3,6 mēnešiem, uz 1 gadu un savādāk), tādejādi izslēdzot degvielas vērtības ietekmi uz biļetes cenu. Saskaņā ar statistikas datiem, aviokompānijas attīstītajās valstīs hedžē no 30 līdz 60% patērētās degvielas.

Hedžēšanās nozīme izpaužas tieši finanšu plūsmu stabilizēšanā, padarot tās mazāk atkarīgas no tirgus cenas svārstībām. Hedžēšanās galvenais trūkums ir apgrozāmo līdzekļu daļas iesaldēšana. OTC Energy Swaps nodrošinājumam jāparedz naudas līdzekļi 5-10 % apmērā no darījuma apjoma. Tas ir minimālais līdzekļu apjoms, kāds jānodrošina kontā darījuma rezultātā uzņemto saistību izpildes nodrošināšanai.

Risku apdrošināšana, kasir saistīta ar izejvielu preču cenu svārstībām, valūtu kursu svārstībām un procentu likmju izmaiņām, ir globālo kompāniju ikdiena, kā arī kļūst arvien populārāka Baltijas un NVS valstīs. Par Fjūčeru un OTC Energy SWAPs pastāvēšanas ekonomisko pamatojumu kalpo tieši iespēja hedžēt fizisko preču cenu svārstības. Tirgus riska hedžēšana nodrošina kompāniju darbības stabilitāti, padara prognozējamu finanšu plūsmu nākotnē, kas nodrošina efektīvāku finanšu vadību. Rezultātā, samazinās peļņas svārstības un uzlabojas ražošanas vadība.

Finanšu risku hedžēšana

Valūtas risku vadība

Kompānija piedāvā hedžēt valūtas risku ar forvardu, opciju un opciju stratēģiju palīdzību. Klientiem ir iespēja pārnest darījumu valutēšanas datumus ar SWAP darījuma palīdzību.

Preču un izejvielu cenu riska vadība

Kompānija piedāvā hedžēt cenu risku ar fjūčeru, SWAP darījumu, opciju un opciju stratēģiju palīdzību.

Procentu likmju riska vadība

Ja uzņēmums savas darbības finansēšanai, piesaista aizdevuma līdzekļus fjūčeru kontraktus uz procentu likmju instrumentiem, lai nodrošinātos pret procentu likmju pieaugumu. Rodas, pirmkārt, kompānijām, kuras piesaista aizņēmumus ar mainīgo procentu likmi,atkarīgu no Libor, Euribor vērtībām.

Ja kompānija izvieto līdzekļus depozītos, piemēram, apdrošināšanas kompānija vai finanšu kompānija, kura izsniedz aizdevumus vai kredītus, tā izmantos fjūčeru kontraktus vai opcijas uz procentu likmju pazemināšanos.

Kompānija piedāvā hedžēt procentu likmju risku ar procentu likmju SWAP , FRA ( Forward Rate Agreement) kontraktu, opciju un opciju stratēgiju palīdzību.

Kuģa frakts likmju vadība

Frakta hedžēšana darbojas tieši tāpat, kā SWAP (FFA – Forward Freight Agreement). Visizplatītākie indeksi ir šādi: TD3 (Tanker Dirty Saudi – Japan, VLCC), TD5 (Nigeria – USA, Suezmax), kā arī TC2 (Tanker Clean Rotterdam – USA) un TC5 (Tanker Clean Rotterdam – Tanura – Japan). Citi indeksi arī tiek kotēti, tomēr to likviditāte ir daudz zemāka.

Kuģu īpašnieki vai frakta kompānijas, kuras nākotnē plāno palielināt kravu pārvadājumu jaudas (piemēram, uzbūvējot jaunu kuģi), ar FFA var fiksēt tekošo frakta likmi.

Hedžēšanas stratēģijas

Hedžēšanas stratēģija - tas ir konkrēto hedzēšanas instrumentu un to pielietošanas paņēmienu kopums cenu risku vadībai. Visas hedžēšanas stratēģijas ir veidotas uz reālās preces un fjūčeru cenu paralēlām kustībām, līdz ar to derivatīvu tirgū pastāv iespēja atgūt ciestos zaudējumus reālo preču tirgū.

Var izdalīt divus hedzēšanas pamatveidus:

• pircēja hedžs;
• pārdevēja hedžs.

Pircēja hedžs tiek izmantots gadījumos, kad uzņēmējs nākotnē plāno pirkt preces un tiecas samazināt risku, kas ir saistīts ar to iespējamo cenas pieaugumu.

Nākotnes preču iegādes cenas hedžēšanas pamatpaņēmieni ir fjūčera kontrakta pirkšana, "call" veida opcijas pirkšana vai "put" veida opcijas pārdošana.

Pārdevēja hedžs tiek pielietots pretējā situācijā, t.i. nepieciešamības gadījumā ierobežot riskus, kas ir saistīti ar iespējamo preču cenas samazināšanos.

Kompānijas var pielietot dažādas hedžēšanas stratēģijas:

• Pilnā hedžēšana;
• Izvēles hedžēšana;
• Aktīvā hedžēšana;

Pilnā hedžēšana: tāda paša apjoma un kontrakta specifikācijas pozīcijas atvēršana biržas vai ārpusbiržas tirgū , taču tā ir pretēja darījuma slēgšana attiecībā pret reālu preci. Pilnībā hedžē cenas nelabvēlīgu svārstību risku.

Izvēles hedžēšana: fiziskas preces hedžēšana ar līdzīgu ( bet neidentisku) biržas instrumentu vai hedžēšana ar identisku preci, bet nepilnā apjomā (atstājot fiziskas preces nenohedžētu daļu). Hedžēšana pēc izvēles (Izvēles hedžēšana) prasa pastāvīgu tirgus analīzi un tirgus tendenču izpēti, attiecīgi ir riskantāka, nekā pilna hedžēšana.

Aktīvā hedžēšana: fiziskās preces hedžēšana vai atteikšanās no hedžēšanās, orientējoties pēc tekošās tirgus situācijas, prognozēm un paša viedokļa. Ļoti riskanta hedžēšanas stratēģija.

Hedžēšanas loma uzņēmuma stabilas attīstības nodrošināšanā ir ļoti liela:

• Notiek būtisks cenu riska samazinājums , kas ir saistīts ar izejvielu iegādi un gatavās produkcijas piegādi; valūtas kursu hedžēšana samazina nākotnē finanšu plūsmu nenoteiktības un nodrošina efektīvāku finanšu vadību. Rezultātā tiek samazinātas peļņas svārstības un uzlabota uzņēmuma vadīšana.
• Labi izveidota hedžēšanas programma samazina gan risku, gan izdevumus. Hedžēšana neiesaldē lielus uzņēmuma līdzekļus un palīdz vadībai koncentrēties uz biznesa aspektiem, kuros kompānijai ir konkurētspējīgās priekšrocības, mazinot papildriskus. Rezultātā hedžēšana palielina kapitālu, samazinot līdzekļu lietošanas izdevumus un stabilizējot ienākumus.
• Hedžēšana nekrustojas ar ikdienas saimnieciskājām operācijām un ļauj nodrošināt pastāvīgu un nemainīgu aizsardzību pret cenu svārstībām bez nepieciešamības mainīt krājumu politiku vai slēgt ilgtermiņa forvardu darījumus.
• Vairākos gadījumos hedžēšana atvieglo kredīta resursu piesaistīšanu, jo nohedžētās ķīlas bankas vērtē augstāk. Tas pats attiecas arī uz gatavās produkcijas piegādes kontraktiem.